§ 4. Būris

Es iesaku kucēna dzīves pirmos 5–8 mēnešus saimnieka prombūtnes laikā norobežot viņa dzīves telpu.

Visvienkāršāk ir norobežot telpu, izmantojot būri. Nedomājiet, ka būris ir kas drausmīgs, kā cietums. Tieši otrādi — sunim būris ir kā māja, kur tas jūtas aizsargāts un var pabūt viens, kad grib. Ja jums jāaiziet uz dažām stundām, nolieciet kucēnu būrī.

Būrim jāatbilst suņa izmēram — tā nav vieta spēlēm, un tam nav jābūt lielam. Izmēram jābūt tādam, lai kucēns varētu brīvi apgulties, piecelties un pagriezties, bet nevarētu skriet.

Ideāls būs būris ar augstu mīkstu matraci, daļēji apsegts ar vieglu segu. Tādā improvizētā “būdiņā” gan kucēnam, gan pieaugušam sunim būs ērti un mierīgi.

Daudzi suņu audzēšanas iesācēji ar neuzticību, vai pat ar briesmām attiecas pret parādību “suns būrī”, bet būra priekšrocības novērtēja ikviens, kas izmēģināja to.

Pirmkārt, kucēns viegli, ātri un bez sodīšanas iemācās nekārtot savas vajadzības savā mājā — katrs dzīvnieks cenšas neatstāt “pēdas” savā mājoklī.

Mazu kucēnu no sākuma jāizlaiž no būra katras 2 stundas, lai tas varētu apmierināt savas vajadzības un paskriet. Pakāpeniski laiks palielinās — tā kucēns iemācās ciesties.
Nelamājiet kucēnu, ja sākumā “pārsteigums” notiks būrī. Viņš drīz pats sapratīs, ka savā mājiņā to darīt nevajag.

Pastāv viedoklis, ka, ja kucēns izauga būrī, tad viņš neiemācīsies uzvesties mājā, dzīvoklī pieklājīgi, kad izaugs, bet tas nav loģiski.
Diez vai pieaugušais kucēns, kurš nekad neplēsa tapetes, negrauza linoleju vai dīvānu, 1,5–2 gadu vecumā nolems ar to nodarboties, ja paliks bez būra. Visdrīzāk viņš apgulsies gulēt, kā viņš to darīja būrī. Pieraduma spēks ir ļoti liels.

Otrkārt, jūs paglābsiet savu māju no sīkiem nedarbiem un lieliem grautiņiem.
Aizejot uz darbu, jūs nemocīs jautājums: vai jūsu mīlulis tika pie dīvāna vai noplēsa desmit reizes uzlīmētās tapetes.
Atgriežoties, jums nebūs jāizsaka kucēnam rājiens par apēstām grāmatām un savām samītām “pēdām”. Jums būs prieks redzēt savu audzēkni, jūs ātri izvedīsiet viņu ārā un vakaru pavadīsiet nevis novēršot grautiņa sekas, bet gan ar sen neredzēto draugu.

Treškārt, brīžos, kad jūs esat mājās, bet nevarat veltīt savu laiku sunim — varat mierīgi ieslēgt viņu būrī, un viņš nemaisīsies jums pa kājām un traucēs, ik pēc brīža kaitinot jūs ar savu kucēna uzmācību.
Bet kucēns, no būra novērojot savu mīļoto saimnieku, nejutīsies pamests un izvairīsies no jūsu neapmierinātības.

Būrim nav jābūt jūsu suņa cietumam, kucēns ir rosīga būtne un pieprasa ilgas, enerģiskas, ar nozīmi piepildītas ikdienas pastaigas.