Treniņu veidi

Mūsu laikos ir moderni “aizmirst” visu, kas ir saistīts ar padomju periodu un fanātiski aizvietot to ar rietumu analogiem. Diemžēl, šī tendence arī mūsu valstī skāra visas suņu pasaules jomas. Starp tām arī dresūras.
Nepelnīti aizmirstas VDK (kriev. ОКД — общий курс дрессировки) un AD (kriev. ЗКС — защитно караульная служба), bet IPO (vāc. Internationale Pruefungsordnung) un citas Eiropas sistēmas tiek pasniegtas kā vienīgās pareizās.

Iesācējam sarežģīti orientēties sistēmās, bieži vien viņš nezin, kādu dresūras veidu viņam izvēlēties.
Īstenībā nav sliktas apmācību sistēmas, visas tās — ОКД, ЗКС, IPO un citas — ir interesantas un noderīgas.
Nepieciešams izprast starpību starp sportu un lietišķo dresūru, un precīzi izprast, ko mēs vēlamies panākt.

Nedaudz savādāk ir ar aizsardzību. Piemēram IPO — tīri sportiska disciplīna. Protams, jebkuru suni var sagatavot pēc šīs sistēmas, suns būs vadāms, paklausīgs, varbūt pat paspīdēs ar savām iemaņām sacensībās, bet, ja ir vēlme kļūt par čempionu šajā disciplīnā, jums jāiegādājas noteiktās šķirnes kucēns un būs nepieciešami ikdienas treniņi. Pēc būtības tāds suns vairs nav mīlulis, bet gan sporta rīks — viņš nedrīkst draudzēties ar sev līdzīgiem un cilvēkiem, izņemot pavadoni, dzīvo voljerī vai krātiņā.

Otrs sporta dresūras aspekts — suņa apmācība ar rotaļas motivācijas palīdzību: mēs rotaļājamies ar suni (ar aportu, bumbu, piedurkni), attiecīgi mācam suni kost piedurkni, izraisam viņā azartu, zināmu daļu agresijas pret priekšmetu... Pēc izskata suns, kas bija apmācīts pēc rotaļu metodikas, būs diezgan agresīvs, nerātni ries uz figurantu ar piedurkni un ar niknumu tieksies viņu “apēst”. Bet reālos apstākļos diez vai būs spējīgs pacīnīties ar ļaundari.