Pirmais suns man parādijās 2005.gadā. Izvēloties šķirni, meklēju sportam un mājas apsargāšanai piemērotu suni, kas spēj būt par kompaņjonu bērnam. Izšķiros par labu itāļu kane korso. Apmērām gada garumā ievācu informāciju par šo šķirni.
Suņi | Treniņi | Raksti un piezīmes |
“ | Mūsu tālu sencis daudz izdarīja visas cilvēces labā, kad noprata netālu no savas apmetnes vilkiem atstāt gaļas gabalu — tajā naktī vilki neaizgāja prom. | ” |
J. Dmitrievs |
Pirmais suns man parādijās 2005.gadā. Izvēloties šķirni, meklēju sportam un mājas apsargāšanai piemērotu suni, kas spēj būt par kompaņjonu bērnam. Izšķiros par labu itāļu kane korso. Apmērām gada garumā ievācu informāciju par šo šķirni.
Tagad droši varu teikt, ka korso ir tieši tas, ko meklēju. Suņi lieliski padodas dresūrai, ir ļoti orientēti uz saimnieku un viņa ģimeni, maigi un piesardzīgi ar bērniem, lojāli pret citiem dzīvniekiem.
Apveltīti ar iespaidīgu ārieni un izmēriem, viņi nav pakļauti nemotivētai agresijai, lieliski apjauš situāciju un nemēdz būt nevaldāmi nikni. Kane korso ir ļoti gudri, ar lieliskām apmācības spējām. Vienlaikus šī šķirne prasa nopietnu attieksmi pret audzināšanu. Īpašniekiem — iesācējiem obligāti jādresē suni pieredzējušā instruktora vadībā.
Uzskatu, ka uz pašreizējo brīdi vislabākie kane korso šķirnes pārstāvji ir koncentrēti Itālijā un Krievijā. Tie ir atlētiskas miesasbūves suņi ar skaistām galvām un šķirnei atbilstošu psihi.
Jātiecās pie tā, lai selekcionētu viena tipa suņus un jāizvairās no hipertipiskuma. Suņi nedrīkst būt pārāk liela auguma ar pārāk īsiem purniem un atkareno ādu. Korso pirmām kārtam ir funkcionāls un veselīgs suns, un suņaudzētāju spēkos ir saglabāt viņu tieši tādu.
Krievu tojs — otrā suņaudzētavas šķirne.
Tas ir visīstākais suns miniatūrā, tā svars svārstās no 1,5 līdz 3 kilogramiem. Šķirne selekcionēta Krievijā. Krievijā atrodas arī vislielākais šīs šķirnes skaits. Toji ir ļoti apķērīgi, kustīgi, mīļi, jautras dabas sunīši ar oriģinālu izskatu. Tie prasa minimālu kopšanu, bet sniedz maksimālu saskarsmes prieku.
Daudzi ir dzirdējuši par to, ka toji ir pārāk trokšņaini un nenorimstoši. Tā nav viss šķirnes, bet gan audzināšanas problēma, pareizāk — tās trūkums. Šie suņi ir ļoti kustīgi, tādēļ pienācīgas audzināšanas trūkums izpaužās uzvedībā, īpaši tādos gadījumos kad vienā dzīvoklī dzīvo vairāki šķirnes pārstāvji. Ir daudz toju, kas nerej, kas nemaisās pa kājām, ir ļoti mierīgi un mīļi, tāpēc ka saimnieks nekad neatbalsta riešanu un lieku traci. Tojs ļoti labi apgūst mācībās, īpaši ja ar viņu daudz tiek staigāts, un saimnieks savlaicīgi socializē kucēnu.
Ieteikt: |
Jūlija Kuzņecova E-pasts: kennel@corso.lv Tālrunis: 26-46-79-54 |
© 2009–2022 Julia Cezaris |